Tas, kas man no tevis ir vajadzīgs, bieži vien sen jau ir mans.

„Kas ir šis dīvainais miesas gabals, ko uztver par mani? Ko iegrib, ko glāsta, ko salīdzina, poetizē, ko, beigbeigās, mīl? Vai es esmu katrā savas  ādas milimetrā? Es neesmu pat savā galvā! Par sirdi vispār viss ir samuldēts. Sirds ir tvirts un gaļains pumpētājs. Jā, sarežģīts, kaprīzs, bet tur nenotiek iemīlēšanās, sāpes, pārdzīvojumi un maiguma brāzmas. Ļoti iespējams, ka tās iziet CAURI sirdij, bet tās tur nedzimst. Es gribētu uzzināt, izpētīt, atrast, KUR tas rodas, jo TUR tad arī ir mana dvēsele un ES.

Dvēsele nekur nekoncentrējas, tā aptver visu.”

/Gundega Repše/