Mācoties pieskarties lietām, kas deg.

Šodien manī dzīvo mīlestība. Šķiet, ka nesāp, bet patiesībā tas ir mans miglainais skats un cerības par brīvu ķermeni. Jā, ķermeni, ne garu. Galu galā, ja šūnas slāpes remdē dzerot pašu asaras, tad  gars jau sen ir mainījis savu formu un transformējoties sakodējis savu esamību un sūtību katrā manā miesas mikro-milimetrā.
Vai cerība par brīvību ir ceļš uz brīvību? 
Vai domāšana par tevi mani aizvedīs pie tevis? 

Cerībai nav sūtības, tā nepieņems matērisku formu un neaizvedīs mani pie tevis un domas nebūs to pavadonis.

Šonakt pamodos nakts vidū, sniga putenis un es iemīlējos pasaulē. Citā. Tevis, draudziņ, tajā nebija, es meklēju, bet tevi neatradu. Laternas tik maigi aplika gaismas starus ap pārslu miesām, ka es gribēju darīt to pašu. Tāpēc turpināju tevi meklēt, lai mans sapnis par kopā būšanu ar tevi nebeigtos. Kur tu esi palicis? Vai mana doma par aizmiršanu sabiedēja tavu visumu? Bet, draudziņ, tā nebiju es, tā bija mana eksistence, mans siluets, kam nav dvēseles, asaru atdzērušās šūnas un Tu visa centrā. Mans siluets par mani nekā nezina. Mans siluets ir mans vājums.

Tu dzīvo tagad bez manis. Es tevi nogalināju un tagad pati nespēju sadūšoties uzcelt tev pienācīgu kapakmeni. Katrreiz, kad iedomājos par tevis guldīšanu man pāri plūst jūra. Jūra ir skaista, jūra vienmēr ir skaista, tu esi skaists, vienmēr, tad kāpēc man pāri plūst skaista jūra, kas  plaušās pludina gļēvumu? Esmu gļēva šodien, tāpat kā visu pārējo dzīvi. Vienīgais brīdis, kad biju stipra, bija kad iemīlējos pasaulē, kurā tevis nebija. Bet tad man atkal uznāca bailes dzīvot savā miesā un es pieķēros mīlestībai.

Tu izrādījies drosmīgāks un piedevi man. Piedevi par stūrgalvību un neizlēmību. Es nevaru atdāvināt savu visumu, un, paldies, ka to zini. Paldies, ka neliki man no tevis atteikties. Paldies, ka palaidi mani prom. Tagad atkal snieg un es cenšos iemīlēties pasaulē. Citā. Bez tevis. Tu mani atdāvināji pasaulei. Es tev piedodu. Es tevi mīlu. Es sapņoju par tevi. Es sapņoju par sevi. Manis nav, ja tevis nav. Tāpēc, lūdzu, uzdāvini man nedaudz savas drosmes, jo bez tās es ceļošu pie tevis, bet tad mana miesa nevarēs nakts vidū vērot sniega pārslu silto plaukstu apņemto ziedēšanu.

Es esmu mīlestība un tu esi mana mīlestība.